Kategorijas 'Gadalaiki' arhīvs

Easter

Pavasara iestāšanās vienmēr ir bijis priecīgs notikums – daba mostas, putniņi čivina un gaisu piepildījusi tikko uzziedējušu ziedu smarža. Senatnē priecīgā gadalaika iestāšanos gaidīja un atzīmēja ar īpašu vērienu – kad elektrības un apsildes iekārtu vēl nebija, pēc aukstās ziemas dienas kļuva gaišākas un apkārtne – siltāka. Lieldienas iet roku rokā ar pavasara iestāšanos. Uzzini, ko šie svētki īsti nozīmē!

Jēzus augšāmcelšanās

Lieldienas ir kristiešu svētki. Tos svinpirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās. Mūsu ēras sākumā Betlēmē piedzima Dieva dēls Jēzus Kristus, kas nesa kristietības mācību pasaulē. Viņam radās daudz atbalstītāju, taču augstie priesteri ar to nebija mierā un apvainoja Jēzu zaimošanā, nemieru celšanā un pieprasīja sist krustā. Sods tika izpildīts. Ceturtajā dienā pēc Jēzus nāves sievietes devās pie kapa, taču tas pēkšņi bija tukšs. Jēzus Kristus bija augšāmcēlies, un, to pieminot, nu tiek svinētas Lieldienas.

Saule silda Zemi un daba mostas!Senie latvieši svinēja pavasara saulgriežus, kad diena un nakts ir vienādā garumā – 12 stundas. Parasti pavasara saulgrieži ir 20. vai 21. martā. Tas ir brīdis, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras dienvidu puslodes uz ziemeļu puslodi.

Zaķis nes olas?

Olu nesēji dažādās valstīs un laikos bijuši dažādi dzīvnieki, taču nu pieņemts uzskatīt, ka olas Lieldienu rītā paslēpj zaķis. Senāk uzskatīja, ka olas nes lapsa, taču zaķis to izkonkurēja. Nu populāras ir arī zaķa šokolādes figūriņas, ko Lieldienās viens otram dāvina draugi un ģimenes locekļi. Vai zināji, ka 76% cilvēku šokolādes zaķus sāk ēst no ausīm, bet tikai 5% no kājām?

OlasLieldienās olas ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Tās tiek ripinātas, sistas viena pret otru un pat mestas pāri šūpolēm. Sendienās, kad pērnā raža jau gāja uz beigām, putnu olas bija viens no pieejamākajiem ēdieniem. Jau no seniem laikiem ar krāsotām olām cilvēki mainās un dāvina tās satiktiem draugiem un paziņām. Rakstos krāsotas olas pirmo reizi minētas tikai 13. gs. sākumā.

Oliņ boliņ

Interesanti faktiņi par olām:
*Tikko izdētas olas temperatūra ir ap +40 grādiem pēc Celsija.
*Ja ūdens bļodā ola nogrimst, tā ir svaiga un droši ēdama.
*Gada laikā vista izdēj 250-270 olu.
*Jo lielāka un vecāka vista, jo lielākas olas tā dēj.

Šūpojies augstu, lai vasarā odi nekož!
Pretodu līdzeklis

Paldies, paldies visiem pavasara ķērājiem! Fotokonkursam saņēmām patiesi daudz krāšņu bilžu, kurās bijāt mēģinājuši noķert pavasari! Lūk, krāšņākie darbi, bet trīs uzvarētājus vārdus (jebkura www.e-kiosks.lv žurnāla abonementa 6 mēnešiem vai “Drauga kartes” ieguvējus) varēsi izlasīt žurnāla jūnija numurā!

Laiks iedegumam!

Posted: Jūnijs 7, 2011 in Cilvēks, Daba, Gadalaiki

Tavs marts

Posted: Marts 4, 2010 in Fakti, Gadalaiki

10. marts

Visi uz “ZZ čempionātu”!


Līdz pat 30. maijam norisināsies lielākās skolu sporta spēles — “ZZ čempionāts”. Spēļu maratona gaitā skolēni visā Latvijā sacentīsies par sportiskākās un radošākās klases titulu, kā arī galveno balvu — ceļojumu uz Itāliju. No 1. līdz 22. martam aizpildi pieteikšanās anketu un iepazīsties ar noteikumiem čempionāta web lapā: www.zzcempionats.lv.

20. marts

Izgudro bateriju

Scanpix/Pantermedia

Pirms 210 gadiem itāliešu fiziķis un ķīmiķis Alesandro Volta aizsūtīja vēstuli Londonas karaliskajai biedrībai: “Esmu izgudrojis “mākslīgu elektrisku orgānu”.” Tā cilvēce uzzināja, ka radīta elektriskā baterija.

Urā! 20. martā plkst. 19.32 sākas astronomiskais pavasaris!

Scanpix/Panthermedia

22. marts

Pirmais kino seanss

Topfoto.co.uk

Pirms 115 gadiem Parīzē brāļi Ogists un Luijs Lumjēri pirmo reizi nodemonstrēja kustīgās bildes, uz lielā ekrāna izrādot filmu “Strādnieku iznākšana no Lumjēra rūpnīcas”. Ja gribi uzzināt, kā tiek uzņemtas filmas, šķir 26. lpp!

23. marts

Atrod briesmoņa pili

Photos.com

Pirms 110 gadiem arheologs Artūrs Džons Evanss Krētā, Knosas pilsētas drupās, atrada leģendāro Mīnotaura labirintu. Leģendas vēsta, ka tur mitinājies briesmonis — pa pusei cilvēks, pa pusei vērsis. Apskaties kartē, kur atrodas Krēta!

27. marts

Starptautiskā teātra diena

Aizej uz kādu teātra izrādi! Lai noskaidrotu, kur un ko rāda, izčeko teātru web lapas internetā. Kā tās atrast? Meklētājā http://www.google.lv ievadi atslēgas vārdu “teātris”, un tiksi pie visiem!

28. marts

Pūpolsvētdiena klāt!

Scanpix/Pantermedia

Pa jokam noper savus mājiniekus, lai tie būtu veseli, priecīgi un visu gadu blusas nekostu! Gatavojamies Lieldienām!

Internetā

1. – 31. marts

Žurnālā arī konkursi ar lieliskām balvām!

Kāpēc koki ziemā nemirst?

Posted: Februāris 13, 2010 in Daba, Fakti, Gadalaiki

Bīstamais sals

Pēc bagāta ābolu gada ābelītei jābaidās no stipra sala.

Tas, ka koki katru pavasari pamostas no ziemas miega, ir patiešām interesanta dabas parādība. Ja tā padomā, koka sulai taču vajadzēja sasalt, bet kristāliņiem saplēst šūnu membrānas un nobeigt to.

Noslēpums atklāts! Koka sulā ir daudz cukuram līdzīgu vielu, kas neļauj sulai tik ātri sasalt un pārvērsties ledū. Savukārt citas vielas veicina ūdens sasalšanu vismazāk bīstamajās vietās – starpšūnu telpā, mizā un pumpuru apvalkos. Kokšķiedras arī ir labs siltuma izolators. Tiesa, ļoti stiprs sals gan var kociņu pievarēt, un tas var nosalt, it īpaši, ja rudenī bijusi bagātīga raža. Tad daudz enerģijas aizgājis augļu veidošanai, un tās pietrūkst aizsardzībai pret sasalšanu.

 

ILUSTRĒTĀ skaidro:

Membrāna: Plāna, elastīga plēve, kas atdala šūnas.

Starpšūnu telpa: telpa starp šūnām.

Rakstu nedrīkst pārpublicēt bez redakcijas atļaujas.

4. janvāris

Princese un varde 

Šomēnes noskaties jauno Disneja multeni “Princese un varde”! Mums labi zināma pasaka par princesi, kura, noburta par vardi, saņēma skūpstu no daiļā prinča. Šoreiz neparastie notikumi risinās Ņūorleānā, kurā par vardi noburtajam princim Navīnam ir jāizlūdzas skūpsts no daiļās Tianas.

 Oficiālā filmiņas interneta lapa: www.disney.go.com/disneypictures/princessandthefrog.

 

6. janvāris

Zvaigznes diena

Vai zini, ka šodien Baznīca piemin trīs Austrumu gudro ceļojumu, lai apciemotu Kristu? Izgriez, salīmē, izveido zvaigznīti!

 

7. janvāris

Paskaties debesīs!

Pirms 400 gadiem itāļu fiziķis un astronoms Galileo Galilejs, apskatot debesis ar teleskopu, ieraudzīja, ka mēnesim, ko uzskatīja par absolūti gludu, ir kalni. Kādā vakarā, kad laukā skaidras debesis, aizej aplūko mēnesi un pie reizes atrodi zināmākos zvaigznājus! (Par tiem lasi žunāla janvāra numura 46. lappusē!)

 

 

13. janvāris

Mikipelei jubileja

Pirms 80 gadiem pirmo reizi tiek izdots komikss par Mikipeli. Filmiņas ar peles piedalīšanos vari noskatīties te: http://www.disney.go.com/mickeymouse

20. janvāris  

Barikāžu atcerei

Šodien ir 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Palūdz vecākiem vai vecvecākiem, lai viņi pastāsta par barikāžu laiku. Visi kopā varat doties uz 1991. gada barikāžu muzeju Vecrīgā, Krāmu ielā 3. Ieeja bez maksas. Foto: www.lv.lv

 

26. janvāris

Latviju atzīst 

Latvijas Republikas de iure atzīšanas 89. gadskārta. Sāc lasīt ilustrēto romānu “Kuršu vikingi”! Krāsainajos zīmējumos atdzīvojas romāna notikumi – jūras braucieni un kaujas, Jāņu un Ziemassvētku svinēšana, laivu būvēšana un kuršu piedzīvojumi. Romāna pamatā ir vēsturiski notikumi 852. un 853. gadā Baltijas jūras reģionā.

 

 

27. janvāris

Spuldzīte spīd joprojām

Pirms 130 gadiem amerikāņu inženieris Tomass Edisons iesniedz patentu savai elektriskajai spuldzītei.


28. janvāris

Atklāj Antarktīdu

Pirms 190 gadiem krievu ekspedīcija atklāj Antarktīdas kontinentu. Izpēti, kur apgāda “Jāņa sētas” “Jaunajā pasaules ģeogrāfijas atlantā” atrodas Antarktīda! Atlantā atrodama visjaunākā informācija un statistika. Tajā vairāk nekā 200 kartes un attēlus papildina plaša uzziņu sadaļa ar valstu un teritoriju karogiem. Vairākas tēmas, piemēram, migrācija, globalizācija, zīmoli, enerģētika un citas ievietotas pirmo reizi. Šajā izdevumā īpaša sadaļa veltīta arī Latvijai.

 

31. janvāris

Skočs

Pirms 80 gadiem pirmo reizi varēja iegādāties līmlenti, ko sarunvalodā saucam par “skoču”.

1. – 31. janvāris

Internetā

  • Lieliska spēle latviešu valodā, kas izveidota sadarbībā ar Eiropas Padomi. Tavs mērķis: teiksmainā E – pilsēta, kur valda prieks, miers un brīvība. Lai tiktu tur, tev jāšķērso mežs. www.wildwebwoods.org
  • Tie, kuriem patīk kaut ko līmēt, zīmēt, veidot, rēķināt, daudz ideju atradīs interneta vietnē – www.cirkulis.lv 
  • Spēles, joki, mūzika, filmiņas, e-kartītes, horoskops un speciāla zinātnes sadaļa interneta vietnē angļu valodā – www.kids.yahoo.com 

Aizraujoši fakti par sniegu

Posted: Janvāris 13, 2010 in Daba, Gadalaiki
  • Sniegs ir minerāls, tāpat kā briljants un sāls.
  • Sniegpārsliņas patiesībā neizskatās pēc mazām, greznām pārsliņām. Tās lielākoties ir šo perfekti simetrisko kristālu čupiņas.
  • Nav divu vienādu sniegpārslu? Meli! Lielākā daļa kristāliņu rašanās sākumposmā ir gandrīz identiski. Arī tad, kad pārslas sasniedz zemi, tās ir krietni vien līdzīgas.
  • Sniega kristāls var būt pat 50 reižu platāks par savu biezumu.
  • Katra sniega kristāliņa centrā ir smalks puteklītis. Tas var būt gan pelna gabaliņš no vulkāna izvirduma vai  kripatiņa no kosmosa.
  • Kamēr kristāliņš ap puteklīti aug augumā, tā formu ietekmē gan mitrums, gan temperatūra, gan vējš. Tātad, sniegpārslas izskats atkarīgs no pārsliņas ceļojuma uz Zemi.
  • Tikko uzsnidzis sniegs 90 – 95 % sastāv no gaisa.
  • Ginesa Rekordu grāmata stāsta, ka lielākā sniegpārsla bijusi 38 cm diametrā un nokritusi Montanas štatā ASV 1887. gadā.
  • Ir bijuši gadījumi, kad no debesīm krīt sarkans, dzeltens vai balts sniegs. Tas saistīts ar ziedputekšņiem, putekļiem, pelniem vai kvēpiem.
  • Lai arī mums šķiet, ka ziemeļpolā un dienvidpolā nemitīgi snieg, tā nav patiesība. Lielākā daļa sniega vētru veidojas no jau uzkritušā sniega.

Nav patiesība, ka trokšņošana, kliegšana vai jodelēšana kalnos spēj izsaukt sniega lavīnas.

Katra sniegpārsla ir citāda, tomēr tām visām ir tieši seši stūri. (Vairāk par to lasi “Ilustrētās Junioriem” janvāra numurā!)

Rakstu nedrīkst pārpublicēt bez žurnāla „Ilustrētā Junioriem” atļaujas.