- Sniegs ir minerāls, tāpat kā briljants un sāls.
- Sniegpārsliņas patiesībā neizskatās pēc mazām, greznām pārsliņām. Tās lielākoties ir šo perfekti simetrisko kristālu čupiņas.
- Nav divu vienādu sniegpārslu? Meli! Lielākā daļa kristāliņu rašanās sākumposmā ir gandrīz identiski. Arī tad, kad pārslas sasniedz zemi, tās ir krietni vien līdzīgas.
- Sniega kristāls var būt pat 50 reižu platāks par savu biezumu.
- Katra sniega kristāliņa centrā ir smalks puteklītis. Tas var būt gan pelna gabaliņš no vulkāna izvirduma vai kripatiņa no kosmosa.
- Kamēr kristāliņš ap puteklīti aug augumā, tā formu ietekmē gan mitrums, gan temperatūra, gan vējš. Tātad, sniegpārslas izskats atkarīgs no pārsliņas ceļojuma uz Zemi.
- Tikko uzsnidzis sniegs 90 – 95 % sastāv no gaisa.
- Ginesa Rekordu grāmata stāsta, ka lielākā sniegpārsla bijusi 38 cm diametrā un nokritusi Montanas štatā ASV 1887. gadā.
- Ir bijuši gadījumi, kad no debesīm krīt sarkans, dzeltens vai balts sniegs. Tas saistīts ar ziedputekšņiem, putekļiem, pelniem vai kvēpiem.
- Lai arī mums šķiet, ka ziemeļpolā un dienvidpolā nemitīgi snieg, tā nav patiesība. Lielākā daļa sniega vētru veidojas no jau uzkritušā sniega.
Nav patiesība, ka trokšņošana, kliegšana vai jodelēšana kalnos spēj izsaukt sniega lavīnas.
Katra sniegpārsla ir citāda, tomēr tām visām ir tieši seši stūri. (Vairāk par to lasi “Ilustrētās Junioriem” janvāra numurā!)
Rakstu nedrīkst pārpublicēt bez žurnāla „Ilustrētā Junioriem” atļaujas.
