Apsveic savu māmiņu!

Klāt 12. maijs un nozīmīgie svētki, kuros bērni savām mammām un vecmammām dāvina puķes, paštaisītas kartiņas un dažādus citus pārsteigumus! Ko savai māmiņai dāvināsi tu?

Patiesībā Mātes diena ir mūsdienu tradīcija un nav tikusi svinēta senajos laikos. Reizēm pētnieki teic, ka Senajā Romā un Grieķijā atrodama Mātes dienas priekštece. Tolaik tika svinēta pavasara atnākšana un izrādīts gods visu māšu aizbildnēm – Eijai un Kibelai, taču šie svētki bija pavisam citādi. Tajos netika apsveiktas māmiņas, arī puķes nedāvināja un dāvanas nesaiņoja.

Amerikāņi uzskata, ka Mātes diena, kādu to pazīstam šodien radusies 1908. gadā. Tad svētdienas skolas skolotāja Anna Džārvisa no Pensilvānijas (ASV) centās pārliecināt politiķus, mācītājus un citas valstī svarīgas personas, lai  radītu mātēm īpaši veltītu dienu – Mātes dienu. Pirmā Mātes diena tika svinēta 1908. gada 10. maijā.

Mātes dienas iedibinātāja Anna Džārvisa 1912. gadā nodibināja Mātes dienas starptautisko asociāciju. Par tradīciju kļuva neļķes piespraušana pie apģērba – sarkanu neļķi nēsāja tie, kam māte vēl dzīva, taču baltu – kam tā jau aizsaulē.

1913. gadā Mātes dienu sāka svinēt teju visā pasaulē. Ar laiku tirgotāji un biznesmeņi izdomāja dažādus veidus, kā uz svētku rēķina nopelnīt, piemēram, īpašajā dienā ievērojami paaugstinot ziedu cenu. Annai Džārvinsai tas ļoti nepatika, tādēļ 1923. gadā viņa vērsās tiesā, lūdzot likvidēt Mātes dienu. Anna uzskatīja, ka šī diena jāsvin kristīgi.

1922. gadā Mātes dienu sāk svinēt dažās Latvijas vietās, taču tikai 1934. gadā to ierakstīja Latvijas svētku dienu sarakstā. Tiek noteikts, ka tā svinama maija otrajā svētdienā. Nedaudz vēlāk Kārlis Ulmanis to pārdēvēja par Ģimenes dienu. Šajā dienā tika rīkotas lielas svinības un labdarības pasākumi.

Lai gan Mātes diena ir mūsdienīga tradīcija, mātes godātas jau kopš seniem laikiem – tās ir dzīvības nēsātājas un dāvātājas. Arī senie latvieši apjauta māšu spēku – ne velti varenos dabas spēkus pārvaldīja Vēja māte, Dabas māte un Jūras māte!

Neaizmirsti apsveikt arī savu māmiņu!

Aprīļa Dārgumu kalendāra uzvarētāji

Priecājamies par Jūsu centību – šoreiz bijāt ļoti aktīvi!

Lūk, pareizās atbildes:
b) Klusajā okeānā
c) Abas augstāk minētās
c) Sams

Uzvarētāji: Dārta Lūse, Krista Saliete un Klāvs Kristiāns Latvietis

Apsveicam!
Pareizo atbilžu iesūtītājiem balvas šoreiz no karšu izdevniecības Jāņa sēta – kāds no trim interesantajiem, krāšņajiem un aizraujošu informāciju bagātajiem atlantiem: Pasaules ģeogrāfijas, Latvijas vēstures vai Dabaszinību atlants.

Balvas mēneša laikā lūdzam saņemt redakcijā Mūkusalas ielā 15, Rīgā, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu.

“Junioru” sveiciens maijā!

Čau, čau, lasītāj! Iznācis jaunais maija žurnāls. Lūk, ko esam tev sagatavojuši!

Gaisā krāsainie milzu baloni! Fotostāstā – kā radušies krāsainie milzeņi, kad aizlidojis pats pirmais, kur ieraudzīt tūkstošiem gaisa balonu.

Burvis – veterinārārsts. Kā dzīvnieku dakteris saprot tavu mājas mīluli.

Puķes ar zobiņiem – augi, kas “ēd” kukaiņus.

Kartupeļu neparastais stāsts. Kā top gardie čipsi.

Muskuļi, kas palīdz sportot.

Kā cilvēki atklāja dinozaurus.

Špikerī ― ko nozīmē Latvijas lielāko pilsētu ģerboņi.

Jaunais pasaules brīnums – Spalvotās čūskas piramīda Čičenicā.

Pirmie soļi, lai kļūtu par programmēšanas spečuku.

 

“Tavs maijs” ar pasākumiem, izrādēm, jaunām grāmatām un “ātro” kino konkursu!

Atbildes uz lasītāju uzdotajiem jautājumiem.

• Kura ir Latvijas vecākā viduslaiku pils?
• Kur ir ananasu dzimtene? Kā radās nosaukums?
• Kāpēc termosā šķidrums uzglabājas silts?
• Kāpēc kaķi vienmēr krīt uz kājām?
• Cik ilgi cilvēks var iztikt bez gaisa?
• Kā radās Mātes diena?
• Kas ir turbulence?

Anna eksperimentē – taisa blīkšķi burciņā.

Sinhronā peldēšana – gluži vai “nāru” sports.

Janess Potočniks rūpējas par Eiropas vidi. Latvijas ievērojamākās “Natura” teritorijas.

Aplezno īpašo Māmiņdienas krūzi.

Marts iesaka skābeņu saldējumu.

Kaķis – batikots!

Neizmežģī smadzenes:-), braucot  ar greizo pašriti.

Konkursu noslēgumi un uzvarētāji, bilžu mīkla, jauni konkursi  un aņuki.

2013. gada Drauga kartes piedāvājums.

Saulainais aprīļa “Juniors” jau pastkastēs!!!

Laižam rallijreidā! Kas notiek slavenajā Dakaras rallijreidā? Sacīkstēs dodas Latvijas sacīkšu autiņi “OSCar”.

Kas ir blogi? Kā tie radās, ko tajos raksta, un kā pašam sākt blogot.

Kas nepieciešams māksliniekam, un kā top mākslas darbs.

Pētām, kā cilvēks atpazīst garšu un smaržu.

Fotostāstā – tulpju “paklāji”, ziedu festivāli un milzu figūras.

Kā kleitas no garām kļuva īsākas.

Lielākie dzīvnieku ceļošanas rekordi.

Špikerī ― kā plosās četri dabas spēki.

Kādi bija Tutanhamona kapeņu dārgumi.

Vai lapsa patiešām ir viltniece?

Cilvēka pirmais lidojums kosmosā.

“Tavs aprīlis” ar pasākumiem, izrādēm, jaunām grāmatām, teātra un kino konkursu!

Nometnes konkurss noslēdzies – meklē uzvarētājus un labāko vēstuļu fragmentus!

Atbildes uz lasītāju uzdotajiem jautājumiem.

• Kurš un kā ierunā tekstus sabiedriskajā transportā?
• Kā radās Lielais kanjons?
• Kā Latvijā radās televīzija?
• Kā radās “Harlem shake”?
• Kā radušies nošu nosaukumi?
• Kāpēc notis raksta uz piecām līnijām?
• Kāpēc cilvēks smejas?
• Kas ir talka? Kā radās Lielā talka?
• Kas ir  E vielas ēdienu saturā? Kuras no tām ir viskaitīgājās?

Anna eksperimentē – mēģina piepūst balonu pudelē.

Kas ir noslēpumainā Eimsa istaba?

Sapnis – vilciens cauri Baltijai uz Eiropu. Eirokomisārs Sīms Kallass rūpējas, lai mēs varētu brīvi pārvietoties.

Darini burbuļgleznu, pludinātu krītiņu darbu un pudeļpuķes.

Marts cep kartupeļu burgerus.

Zīmē astaini lemuru!

Labirints, bilžu mīkla, jauni konkursi, uzvarētāji,  balvas un aņuki.

2013. gada Drauga kartes piedāvājums.

Robotiņa pārdomas pēc svētkiem

Sveiks, draudziņ!

Lieldienas pagājušas, esmu atgriezies mācībās un darbos. Bloga ierakstā pastāstīšu kā man gāja šajos svētkos – šogad tie bija īpaši aizraujoši.

Šoreiz Lieldienām gatavojos ne pa jokam – biju grāmatu kaudzēs un interneta vietnēs uzmeklējis dažnedažādākos svētku ticējumus un tad nu steidzos visus ievērot. Biju izlasījis, ka, lai piesauktu bagātību, pirmajam Lieldienu rītā jāiziet no mājas. Tā arī darīju un steidzos laukā pa priekšu visiem mājiniekiem, nu ceru, ka nauda netrūks nekad. Jautram garastāvoklim senie latvieši Lieldienu rītā esot mazgājušies tekošā upē, taču tā kā Latvijā šogad vēl joprojām ir sniegs un nevēlējos sasaldēties, šim ticējumam nesekoju. Kad atgriezos mājās, ķēros klāt pie olu kaujām un ripināšanas. Tad tās ēdu un bagātīgi lietoju sāli – lai visu gadu nav jāmelo. Pēc sātīgajām brokastīm devos atkal ārā spēlēties ar draugiem. Aizgājām arī kārtīgi izšūpoties – ticējums vēsta, ka tagad mums vasarā nekodīs odi un visu gadu nenāks miegs.

Tāds nu bija mans šo Lieldienu eksperiments – senlatviešu ticējumu pārbaudīšana. Nu atliek vien gaidīt nākamo gadu, kad varēšu novērtēt – kas piepildījies un kas ne.

Priecīgu atgriešanos skolas solā!

Pavasarīgu laiku un jautru prātu vēlot -

Tavs robotiņš

Pavasarīgi sveicieni Lieldienās!

Pavasara iestāšanās vienmēr ir bijis priecīgs notikums – daba mostas, putniņi čivina un gaisu piepildījusi tikko uzziedējušu ziedu smarža. Senatnē priecīgā gadalaika iestāšanos gaidīja un atzīmēja ar īpašu vērienu – kad elektrības un apsildes iekārtu vēl nebija, pēc aukstās ziemas dienas kļuva gaišākas un apkārtne – siltāka. Lieldienas iet roku rokā ar pavasara iestāšanos. Uzzini, ko šie svētki īsti nozīmē!

Lieldienas ir kristiešu svētki. Tos svinpirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās. Mūsu ēras sākumā Betlēmē piedzima Dieva dēls Jēzus Kristus, kas nesa kristietības mācību pasaulē. Viņam radās daudz atbalstītāju, taču augstie priesteri ar to nebija mierā un apvainoja Jēzu zaimošanā, nemieru celšanā un pieprasīja sist krustā. Sods tika izpildīts. Ceturtajā dienā pēc Jēzus nāves sievietes devās pie kapa, taču tas pēkšņi bija tukšs. Jēzus Kristus bija augšāmcēlies, un, to pieminot, nu tiek svinētas Lieldienas.

Senie latvieši svinēja pavasara saulgriežus, kad diena un nakts ir vienādā garumā – 12 stundas. Parasti pavasara saulgrieži ir 20. vai 21. martā. Tas ir brīdis, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras dienvidu puslodes uz ziemeļu puslodi.

Olu nesēji dažādās valstīs un laikos bijuši dažādi dzīvnieki, taču nu pieņemts uzskatīt, ka olas Lieldienu rītā paslēpj zaķis. Senāk uzskatīja, ka olas nes lapsa, taču zaķis to izkonkurēja. Nu populāras ir arī zaķa šokolādes figūriņas, ko Lieldienās viens otram dāvina draugi un ģimenes locekļi. Vai zināji, ka 76% cilvēku šokolādes zaķus sāk ēst no ausīm, bet tikai 5% no kājām?

Lieldienās olas ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Tās tiek ripinātas, sistas viena pret otru un pat mestas pāri šūpolēm. Sendienās, kad pērnā raža jau gāja uz beigām, putnu olas bija viens no pieejamākajiem ēdieniem. Jau no seniem laikiem ar krāsotām olām cilvēki mainās un dāvina tās satiktiem draugiem un paziņām. Rakstos krāsotas olas pirmo reizi minētas tikai 13. gs. sākumā.

Interesanti faktiņi par olām:
*Tikko izdētas olas temperatūra ir ap +40 grādiem pēc Celsija.
*Ja ūdens bļodā ola nogrimst, tā ir svaiga un droši ēdama.
*Gada laikā vista izdēj 250-270 olu.
*Jo lielāka un vecāka vista, jo lielākas olas tā dēj.

Šūpojies augstu, lai vasarā odi nekož!

Dārgumu kalendāra marta konkursa atbildes un uzvarētāji

Noslēdzies marta Dārgumu kalendāra konkurss!

Pareizās atbildes:
1. b) nieres
2. d) neatpazīts lidojošs objekts
3. c) pareģis
4. x=5

Uzvarētāji: Alise Deksne, Marta Boze un Jurģis Lozbers.

Apsveicam!
Balvā šoreiz Officeday dāvināta mugursoma, kas piepildīta visādiem labumiem:

Balvas mēneša laikā lūdzam saņemt redakcijā Mūkusalas ielā 15, Rīgā, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu.

Saulainais marts klāt!

Dvīņu brīnums  – vai tiešām dvīņu brāļi un māsas saprotas no pusvārda, ģērbjas vienādi un jūt to pašu ko otrs?

Hiphops, breiks, popings un citas stilīgās ielu dejas.

Kā derīgi pārstrādāt atkritumus? Izgāztuvē aug tomāti, ganās aitiņas un zumzina kamenes.

Pudeļu pastu pa jūru sūtīja agrāk, sūta šodien.

Fotostāstā – skaistas un grandiozas pilis kā no pasaku grāmatām.

Daiļi slidot, virpuļot un lēkt uz ledus nav joks.

Kādi putni un kad atlido?

Špikerī ― atklājam gaismas noslēpumus.

Kāds izskatījās un kur meklējams leģendārais Derības šķirsts.

Spēlītes, kas palīdz mājasdarbos.

“Tavs marts” ar izrādēm, izstādēm, izklaižu vietām, jaunām grāmatām un kino konkursu!

Sākas pavasaris – martā pasaulē svin vērienīgus svētkus!

Atbildes uz lasītāju uzdotajiem jautājumiem.

• Kurš izdomāja “Android” robotiņu?
• Kas ir halo aplis, un kā tas rodas?
• Kāpēc svin spāru svētkus un liek vainagu?
• Kā izgudroja un izgatavo brilles?
• Kas ir lampu drudzis?
• Kāda ir Lieldienu vēsture un tradīcijas?
• Kāpēc Lieldienas katru gadu nav vienā datumā?
• Kāpēc tieši zaķi nes Lieldienu olas?

Anna eksperimentē – peldina metālus pa ūdens virsmu.

Dāma ar somu jeb  lielais lēcējs ķengurs.

Apgūsti valodas, mācies un sporto – aicina eirokomisāre Andrula Vasiliu.

No olām top jokainie Lieldienu svinētāji.

Marts gatavo ņammīgas končas.

Uzzīmē nebēdnīgo garausi!

Labirints, bilžu krustvārdu mīkla, jauni konkursi, uzvarētāji,  balvas un aņuki.

2013. gada Drauga kartes piedāvājums.

Dārgumu kalendāra februāra konkursa atbildes un uzvarētāji

Noslēdzies Dārgumu kalendāra februāra numura konkurss!

Lūk, pareizās atbildes:
1) Avrila Lavinja
2) Martins Dukurs
3) Materhorns; Monblāns; Anapurna; K2

Sveicam uzvarētājus – Amandu Jēkabsoni, Rasmu Ormani un Romeo Medni, kas savā īpašumā saņems kādu no trim “Zvaigzne ABC” grāmatām:
   

Valentīna diena ir klāt!

Sirsnīgi, saldi un pūkaini sveicieni tev Valentīna dienā!

Daudzi pat nenojauš, kā mūsdienās svinētā mīlētāju diena radusies… Vai tu to zini? Pastāv trīs leģendas, kas skaidro īpašo svētku rašanos:

1. leģenda stāsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris 3. gs. Viņš pret toreizējā imperatora Klaudija II gribu vadīja laulību ceremonijas, ļaujot mīlētājiem kļūt par vīru un sievu, ja abi to vēlējās. Imperators laulības bija aizliedzis, jo uzskatīja, ka jaunu teritoriju iekarojumus labāk veic neprecēti, brīvi vīrieši, kam nav otras pusītes. Par nepakļaušanos Klaudija II vēlmēm priesteri sodīja ar nāvi.

2. leģenda vēsta, ka Valentīnu savulaik centās arestēt par to, ka viņš palīdzējis kristiešiem aizmukt no romiešu cietumiem. Kā zināms – savulaik kristiešus Romā vajāja un nežēlīgi spīdzināja.

3. leģenda skaidro, ka iepriekšējā leģendā minētais Valentīns ieslodzījuma laikā iemīlējis cietuma uzrauga meitu. Pirms nāvessoda izpildes viņš tai atstājis vēstuli, parakstoties ar nu tik populārajiem vārdiem “Tavs Valentīns”.

Kā Valentīna dienu svin citur pasaulē?

Francijā Valentīna diena vienmēr bijusi cieņā. Tradicionāli otrai pusītei tiek dāvinātas dārglietas. Šie svētki domāti ne tikai pārīšiem, bet visiem, kas mīl viens otru – mammām, tētiem, bērniem, radiniekiem un draugiem.

Amerikāņi dāvā konfektes sirds formas iepakojumos. Svētkus svin gan jaunieši, gan gados vecāki cilvēki, sūtot viens otram apsveikuma kartiņas un apdāvinot saldumiem.

Itālijā Valentīna diena ieguvusi “saldo” svētku slavu, jo cilvēki visbiežāk viens otram dāvina saldumus.

Japānā dāvanas lielākoties saņem vīrieši no sievietēm, taču daiļo dzimumu apsveic 14. martā, kas pazīstama kā Baltā diena. Šajos svētkos visbiežākā dāvana sievietēm ir baltā šokolāde.

Gardās dāvanas

♥ Pirmo šokolādes konfekšu kārbiņu Valentīna dienai 19. gadsimta otrajā pusē izveidoja šokolādes fabrikas līdzdibinātājs Ričards Barrovs Kadburijs

♥ Ik Valentīna dienu tiek pārdotas aptuveni 35 miljoni sirds formas šokolāžu kastītes

♥ ASV ik Valentīna dienu tiek iztērēts aptuveni miljards dolāru (aptuveni 520 000 000 latu)

                   Deguna priekam

♥ 73% no Valentīna dienā iegādātajām puķēm pērk vīrieši

♥ 15% no ASV sievietēm, kas Valentīna dienā saņem puķes, tās ir sūtījušas pašas sev

Visvairāk kartiņu Valentīna dienā saņem:
1. Skolotāji
2. Bērni
3. Mātes
4. Otrās pusītes
5. Mājas mīluļi

Esi radošs un apsveic savus mīļos Valentīna dienā oriģināli!